Man bija vārda diena. Sākumā viss ritēja kā plānots. Iepriekšējā vakarā uzprasījos uz restorānu - sarunājām aiziet pusdienās, bet kas tev lika domāt, ka visi ir tādi paši plānotāji kā es???
Abi ar dēlu(kurš ļoti priecājās par iespējamo restorāna apmeklējumu)izvandījuši skapi, lai svinīgi un ērti justos, plkst.12os jau gaidam pie ārdurvīm pusdienās vedēju.....
12.35 beidzot zvanu ''biznesa cilvēkam'', un cenšos noskaidrot cikos brauksim? Ups!!! Esot aizmirsis! Un tagad vairs netiekot.....
Tā kā nevēlējos dēlam sagādāt vilšanos, aizgājām uz rajona restorānu ''Andavella''. Diemžēl līdzekļus nācās aizņemties no krājkasītes.
Mierīgi, garšīgi, lēti - arī lēta apkalpošana. Ralfam dakšiņa tika ielikta šķīvī, bet man piederumi bija jāuzgaida. Mazvērtības kompleksi mani pārņēma, kad viesmīle (lasīt ''īpašniece'') saņēma mūsu naudu (7ls). Katrs jubilejas lats tika īpaši skaļi iemests traukā. Kas ir? Jubilejas lati nav nauda? Varbūt problēma ir manī?
Starp citu, biju rudenī pie šīs dāmas uz darba pārrunām - labi, ka nevienojāmies, jo man ir citi apkalpošanas standarti.
Andavella - knapi 3 zvaigznes
Vakarā sagaidīju savu brāli un divatā devāmies uz restorānu Gastronome Brīvības ielā. Žēl, ka nebijām izsalkuši, jo mēs tikai svinīgi paniekojāmies.
Pēc rekonstrukcijas restorāns ielīdis vēl dziļāk viesnīcas labirintos. Diez vai tā bija tā labākā doma? Interjera krāsas un daži elementi man ļoti patika (tā šoreiz nav tualete ar apsildāmo virsmu un bidē funkcijām, un ja jau varēja atļauties šo podu, varēja ieviest auduma dvielīšus, ne papīra), bet nekādas modes novitātes interjerā nepamanīju. Turpat pie mūsu galdiņa no sienas spraucās ārā nepabeigts elektrības vads. Laikam lampa vēl brauc no Āzijas!
Diemžēl nevaru objektīvi spriest par viesmīļu darbu, jo ar visiem esmu kopā strādājusi, bet viss bija o.k.
Paņēmām austeru plati. Bija labi izbaudīt to dažadās garšu nianses, un laikam jau varu teikt, ka man garšo viss, kur dominē dzelzs. Šoreiz dzēru Prosecco. Lielisks šefa kompliments - tunča tartars (dievinu svaigu tunci!). Pamatēdiens bija simbolisks - grillēts sea bass ar lapu salātiem. Zinot, cik ļoti man pašai nepatīk porcionēt, biju tik riebīga un vēlējos izbaudīt un saprast šī procesa burvību. Nu neko īpašu nesajutu! Tātad, tas ir tikai ''pirkstiņš gaisā''. Laba sea bass fileja, lapu salāti, laba olīveļļa un svaigie pipari radīja vienkāršu un patīkamu garšas baudījumu! Glāzē - Picpoul de Pinet.
Jauks, mierīgs vakars ar brāli. Paldies viņam par vārda dienas vakariņām!
Gastronome - 4,65 zvaigznes
foto no portāla ''kurš uzsauks?"
Rakstot atskaiti es atminējos siekalu rosinošo uzkodu, ko nošpikoju no restorāna LaRiva.
Grauzdēts tortiljas trijstūris, uz tā viegli grillēts tunča gabals (Vincenta ballītē es izmantoju Baltijas lasi, kas nebija tik blīvs un šķīda, bet garša tuvu tam), tam pa virsu tuč Goma Wakame( mazliet asas jūraszāles ar sezamu) un pilīte mērcītes ( kaut kas starp biezo balsamico un gravy). Nebūtu tik dārgas izejvielas, taisītu šo uzkodu biežāk.
Šito nokopēju no googles, lai saprastu par ko es domāju. Ielikšu savu versiju, kad būs iespēja pagatavot...
No comments:
Post a Comment