Vai gribu pavasari?

 Sēžu atkal savā ''akvārijā'' lielveikala sirdī , un vērojot iepirkšanās atkarīgos, radās doma nedaudz parakstīt. Biju šo nodarbi atstājusi novārtā, jo atkal esmu ar vienu kāju ''bufetniece''. Pusslodze pie alkohola, pusslodze bufetē. Tādēļ arī nevarēju padalīties ar savām idejām par 8. martu. Rakstiskais melnraksts ir un pat paspēju uzmest ideju par Lieldienām .
 Svinēt arī nesanāca, bet, kad vēl nebiju visa darbos, jau uzmetu ideju arī Mātes dienai - galvenā iezīme - mežģīnes, jo mana mamma mīlēja jaunībā daudz tamborēt.

foto no rendezvous-inparis.com
 Laikam jau mani var nosaukt par ''falšo'' blogeri, jo savu penteri no sākuma sarakstu uz lapas ( diemžēl darbā nedrīkstu izmantot i-netu rakstīšanai), un pēc tam to ielieku blogā. Ja man kāds parakstīs kādu komentāru, tad, iespējams šo melnrakstu par 8. martu es ielikšu ātrāk kā pēc gada, jo šķiet patreiz apkopoju idejas priekš sevis.
 Jūtama pavasara depresija, ko?????

Starp priecāšanos un depresiju

 Labu laiku atpakaļ gribēju uzrakstīt par labu rīta sajūtu ikdienā. Pēdējā laikā bieži dzirdu attaisnojumu- slikti gulēju, nevarēju piecelties, neizgulējos, slikts rīts u.t.t.
 Tas viss ir tikai un vienīgi mūsu pašu egoisma apstiprinājums, ka kāds, tādi vai šitādi apstākļi, ir vainīgi pie dusmām uz visu pasauli

.

 Nu tad tajā jaukajā dienā, kad viss gāja kā smērēts - dēls no rīta negražojās, nekur mēs nekavējām un ārā bija jūtama pavasara smarža, devos uz darbu ar smaidu sejā un laimīga. Ar to pašu smaidu sasveicinājos ar apkopējiem uz elevatora ( kungs jau ir pieradis pie maniem sveicieniem, bet kundze bija manāmi parsteigta,ka kāds no n-tajiem simtiem darbinieku sveicinās), sasveicinājos ar pavāriem no kaimiņu ''Kabuki" , un ar pieku izdarīju rīta darbiņus.
 Šeit maza atkāpe un morāle....Smaidi un apkārtne kļūs jaukāka un pati laimīgāka!

Ar lielu entuziasmu apzvanīju klientus par pasūtījumiem........un ar to arī beidzās mans ''smaidu rīts''.
Diemžēl kolēģu neaizpildītās ailes dēļ, atpakaļ saņēmu neveiklības sajūtu un pārmetumus. Tādi mēs esam- cīnītāji par eksistenci, labklājību, vietu zem saules......(es purpinu tālāk)

Bet es tik un tā sveicināšos ar sētniekiem, apkopējām, apsargiem un pārdevējām, jo tā es sevi padaru priecīgāku un atvērtāku!
 Laikam jau neko jaunu nepateicu.....